К постановке вопроса об атласе морской и рыболовецкой лексики балтийского моря

Santrauka

JAUTĀJUMĀ PAR BALTIJAS JŪRAS ZVEJNIECĪBAS UN JŪRNIECĪBAS LEKSIKAS ATLANTU

Rezumējums

Atsevišķas Baltijas jūras areālā sastopamās valodas, kuras pēc savas izcelšanās ir ļoti dažā­das, vieno vairākas kopīgas parādības fonētikā, bet jo vairāk leksikā. Daudz nozīmīga par Baltijas jūras krastos dzīvojošo tautu un valodu (baltu, skandināvu, Baltijas somugru) sakariem varē­tu dot Baltijas jūras zvejniecības un jūrniecības leksikas atlants.

Kaut arī zināms, ka balti dzīvo pie jūras jau mūsų ēras sākumā, taču zvejniecības leksikai lingvisti veltījuši maz uzmanības. Pētot jūras zvejas leksiku, jāizvirza jautājums par substrāta ele­mentu iespēju zvejniecības leksikā, piem., tādi ir ar jūras faunu saistītie nosaukumi, kas latviešu valodā aizgūti no lībiešu vai igauņu valodas, bet kam šais valodās trūkst drošas etimologijas. Īpašu vietu ieņem jautājums par kuršu valodas elementu saglabāšanos Rietumkurzemes piekrastes zvej­nieku leksikā. Kuršu valodas pēdas, jādomā, glabā ari Lietuvas zvejnieku valoda, jo Lietuvas piek­rasti ap Palangu un Klaipēdu vēl līdz pat XIII gadsimtam apdzīvo galvenokārt tikai kurši.

Lingvistiskais un etnogrāfiskais materiāls par zvejniecību (jūras un saldūdeņu) dos arī jaunas, vārīgas liecības par materiālās kultūras attīstību Baltijas jūras rajonā.