Latviešu valodas gramatikās partikula lai parasti tiek minēta tikai kā analītisko imperatīva formu sastāvdaļa (lai nāk, lai neaizmirstam). Šai rakstā tiek aplūkoti trīs partikulas lai lietošanas tipi: (1) teikumos ar pamudinājuma vai vēlējuma nozīmi (Lai viņi nāk), (2) deontiskajos jautājumos (Ko lai es daru! Ko lai es būtu darījis!), un (3) teikumos ar vērtējuma (neaprobēšanas vai šaubu) nozīmi (Viņš lai būtu palīdzējis slepkavām?). Autors cenšas parādīt, ka pirmā (dažreiz arī otrā) tipa teikumos partikulai lai piemīt teikuma partikulas īpašības, kamēr otrā un trešā tipa teikumos iezīmējas tendence šai partikulai veidot ar verbu ciešāku sakopojumu, kas gan nelīdzinās analītisko verbu formu statusam, bet zināmā mērā atgādina savienojumus ar modālajiem verbiem. ‘Formveidojošas partikulas’ statusa, ko partikulai lai piedēvē gramatikās, šim vārdam nav nekur.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.